Himna Dēlas Apollonam

 Himna Dēlas Apollonam - fragmenti.

"Bultraidis Apollonas allaž man prātā - to nespēju aizmirst -,
Kura pat dievi bīstas, kad redz to pa Kronīda māju
Staigājam. Visi tad pietrūkstas kājās no sēdekļiem, tiklīdz
Apollons tuvojas viņiem un uzvelk mirdzošo loku.
Vienīgi Lēto vēl paliek pie zibeņa metēja Zeva;
Lokam atlaiž tā stiegru nost no spēcīgiem pleciem,
Zeltnaglā karina to pie kolonnas Zevtēvam līdzās,
Pati tad aizvada viņu līdz krēslam. Nu mīļoto dēlu
Sveikdams, tēvs viņam nektāru saldu sniedz kausā no zelta."

"Itin visur tev, Foib, zied pļavas ar dziesmām par tevi,
Lai tā ir cietzeme, pilna ar ganāmiem pulkiem, vai salas.
Tīkamas tev ir gan klintaines stāvas un galotnes smailas
Augstajos kalnos, gan strauti un upes, kas tiecas uz jūru,
Gan arī nolaidens krasts un jūras mala, gan ostas."

"Līdzko sāpjpilnā Eileitija bija tikusi Dēlā,
Iestājās radības - Lēto ik mirkli dzīrās jau dzemdēt.
Abām rokām tā apķēra palmu un atspiedās stingri
Mīkstajā pļavā ar ceļiem; zem viņas smaidīja zeme.
Puisītis izlēca gaismā, un līksmi iekliedzās dieves.
Tad viņas, Apollon Foib, tevi mazgāja ūdenī dzidrā
Tīru pavisam un šķīstu vīstīja audeklā baltā,
Smalki noaustā, jaunā, un aptina zeltaustu jostu."

"Apollons Foibs tad vērsās uzreiz pie mūžīgām dievēm:
"Manai sirdij lai kitara tuva un izliektie stopi;
Zeva padomu viedo es darīšu zināmu ļaudīm."
Tā viņš teica, un uzsāka gaitu pa platceļu zemi
Garmatis tālšāvis Foibs..."

Par himnām - rokrakstos saglabājies dažādām dievībām veltīts himnu krājums - 33 episki sacerējumi heksametrā, ar kuriem rapsodi svētkos ievadīja savus recitējumus. Tāpēc tos sauca arī par promoimijām - ievaddziesmām. Tām bieži ir formulveida nobeigums, kas vēstī pāreju uz citu rapsoda tematu. Himnu ietekme vērojama vēlākajā satiru drāmā un komēdijā. Ir pamats pieņēmumam, ka himnas celtas priekšā ne vien attiecīgajiem dieviem veltītajos svētkos, bet arī laicīgos gadījumos, piemēram, pie dzīru galda.

Himna Dēlas Appolonam - radusies 7. gs. pr. Kr., domājams, ir pats vecākais šā žanra sacerējums. Tukidīds un Aristofans par tās autoru pat uzskatīja Homēru. Tās teksts bija uzrakstīts uz baltas plāksnes Artemīdas svētnīcā Dēlas salā. Himna cieši saistīta ar šo salu kā vienu no galvenajām Apollona kulta vietām, kur reiz pa pieciem gadiem notika dieviem veltītas svinības ar sporta spēlēm un dziedoņu sacensību.