Ibiks (6.gs. otrā puse) - korliriķis, dzimis Rēgijā (Dienviditālijā). Ilgāku laiku viņš uzturējās Samas salā tirāna Polikrata galmā, kur tikās ar Anakreontu. Par viņa nāvi vēstī leģenda, ko F. Šillers izmantojis balādē "Ibika dzērves Ibiku noslepkavo laupītāji. Dzejnieks mirstot piesauc garām lidojošas dzērver par atriebējām. Vēlāk slepkavas Korintā teātra izrādes laikā ierauga dzērvju kāsi, un viens no viņiem ar nepiesardzīgu piezīmi ("Rau, Ībika dzērves!") nodod sevi.
Par Ībika dzeju nedaudzie saglabājušies fragmenti sniedz visai nepilnīgu prieksstatu.)"
"Atkal Erots zem zilgani melnajām skropstām
Raugās ar tvīksmainu skatu un dzen mani
Dažādām viltībām taisni
Kiprietes neatvairāmā tīklā.
Trīcu, to redzēdams nākam man virsū,
Tāpat kā aizjūgā zirgs, kas, pie uzvarām radis, bez prieka
Dodas cīņā ar straujajiem ratiem, kad vecums jau klāt tam."
"Klāt ir ziedonis - dzidrais strauts
Nimfu svētajā briztalā
Veldzi kidoņu ābelēm sniedz
Stīgu ēnainā lapotnē
Vīnogu pumpuri briestin brist.
Taču Erots nevienu pat mirkli
Nedod man mieru -
Nē, līdzīgi Trāķijas ziemelim,
Zibšņiem zibsnījot,
Joņo viņš, Kiprietes sūtīts, un dedzina
Svelošā neprātā drūmā. No bērnu
Dienām pār dvēseli manu viņš
Nepielūdzami valda."
"Zeiksips, kas zeltrotu Hillīdai dzima;
Viņam skaistumā līdzīgs
Trojiem un danajiem
troils šķita. Kā trīskārt
Attīrīts zelts mirdz blakus vienkāršam varam,
Tā arī dauļumā mirdzēja Troils.
Līdzās šiem arī, Polikrat, tavs
Skaistums mūžīgu slavu gūs -
Tāpat kā es savām dziesmām."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru