Alkmāns (7. gs otrā puse) - korliriķis, dzimis Sardās, Līdijas galvaspilsētā, bet visa viņa darbība saistīta ar Spartu. Kaut gan Alkmāns bija jonietis, viņš, piemērodamies jaunajiem dzīves apstākļiem, rakstīja doriskajā dialektā. Viņš lielākoties sacerēja partenijus - dziesmas meiteņu koriem, arī himnas dieviem, palānus, skolijus (dzīru dziesmas). Viņa darbi senatnē apvienoti sešās grāmatās. Pēc nāves Spartieši viņu pagodināja ar kapa vietu līdzās nopelniem bagāto pilsoņu kapiem, ar to it kā atzīdami Alkmāna izteikto domu - "Teicama spēle uz liras ar zobenu sacensties spēj."
"Mūza, ai mūza skanīgu balsi, mūžam
Neiznīkstošu dziesmu uzsāc
Meitenēm, meldiju jaunu."
"Dziļā mierā guļ kalnu gali un klintis,
Zemesragi un aizas,
Rāpuļu dzimums, melnē zeme ko baro,
Mierā guļ dzīvnieki kalnos un bišu saimes,
Nezvēri jūras purpura dzīlēs, guļ mierā
Putnu, spārnu pletēju, bari."
"Nejautā mani vairs panest kājas, jūs, meitenes mīļās
Medainām balsīm! Par zivju dzeni kaut spētu es pārtapti
Laistos tad drošu prātu pār viļņu baltajām krēpēm
Ziedonī kopā ar draudzenēm, putniņš purpura spalvām."
"Vārdus un meldijas Alkmāns
Rada, kad klausījās irbju
Balsis, un lika tās kopā."
"Visu putnu meldijas
Zinu es."
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru