Hiponakts (ap 540. g.) - dzimis Efesā (Kārijā, Mazāzijas dienvidrietumos). Dzejnieka vārds vedina domāt par aristokrātisku izcelsmi. Efesā nodibinoties tirānijai, dzejnieks emigrēja uz Klazomenām (arī Mazāzijas rietumos), kur dzīvoja lielā trūkumā, kas daudzkārt parādās viņa dzejā kā pašironijas objekts.
Hiponakts tiek uzskatīts par holijamba - "klibā jamba" "izgudrotāju". Holijamba pažīme - spondejs jamba vietā jambu trimetra pēdējā pēdā (latviskā atdzejojumā uzsvērta priekšpēdējā zilbe vārsmā). Holijambs bija īpaši populārs hellēnisma laikmeta dzejā, un to arī izmantojuši romiešu dzejnieki.
Rakstīdams joniešu dialektā, Hiponakts nereti iestarpina kaimiņtautu līdiešu un frīģiešu valodas vārdus, - interesanta liecība par šo tautu un Mazāzijas grieķu kultūru līdzās pastāvēšanu.
"Šai dzīvei mokpilnajai daru es galu,
Ja neatsūtīsi jo ātri man miežus,
Kaut medimnu, lai gatavoju sev putru,
Ko strēbt, - tā varu es no posta vēl glābties."
"Ai, Hermej, mīļais Hermej, Majas dēls, lūdzos
Es tevi, Killēnieti, - briesmīgi salstu,
Un zobi klab..
Tak iedod Hiponaktam mēteli, svārkus
Un siltus zābakus, un sandales, zelta
Sešdesmit statērus caur kaimiņa sienu!"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru