“Nekas šajā dzīvē nenotiek tāpat vien.” (Atceries to. No katras situācijas mēs varam mācīties ko vērtīgu).
“Dzīvot – tas nozīmē gaidīt izdevīgu brīdi, lai rīkotos.” (Atceries, ka šajā brīdī patiešām ir jārīkojas. Visu dzīvi gaidīt būtu muļķīgi, kādreiz ir arī jārīkojas).
“Pavisam nesen, apmēram pirms mēneša, viņai šķita, ka no prieka zem kājām pazūd zeme – kāds svešinieks parkā viņai tāpat vien bija pasniedzis ziedu.” (dariet labu cilvēkiem. Dažkārt mazs sīkumiņš nozīmē tik daudz).
“Un ja nu Dievs ir? Jau tūkstošiem gadu cilvēve pašnāvību bija pasludinājusi par tabu, un pašnāvnieks bija kauna traips jebkurai pasaules reliģijai: cilvēkam jācīnās par izdzīvošanu, nevis jānolaiž rokas. Cilvēku rasei jāvairojas. Sabiedrībai vajadzīgas darbarokas. Precētam pārim jārod pamatojums turpmākai kopdzīvei arī tad, kad mīlestība izdzisusi, un valsts nevar pastāvēt bez kareivjiem, politiķiem un māksliniekiem.”
“Kādu dienu, nogurusi no mātes nepārtrauktajiem atgādinājumiem un cenzdamās viņai izpatikt, es apprecēšos ar vīrieti, kuru būsu piespiedusi sev mīlēt.” (Tu pats dzīvo savu dzīvi, ne kāds cits. Lēmumi ir jāpieņem prātīgi, tomēr nav pareizi pildīt citu cilvēku vēlmes attiecībā uz savu dzīvi. Tev ir jāvēlas tas, ko tu dari).
“Cilvēki mūs uzskatīs par laimīgu pāri, un neviens nenojautīs, kāda vientulība, rūgtums un samierināšanās slēpjas zem ārējās laimības maskas.” (Daudzi slēpj savas patiesās raizes. Pamēģini ieskatīties apkārtējos vērīgāk, varbūt tieši tu spēj palīdzēt).
“Agrākajā dzīvē Veronika bija ievērojusi, ka daudzi viņai pazīstami cilvēki runāja par citu nelaimēm tā, it kā vēlētos kaut ko vērst par labu. Īstenībā citu cilvēku ciešanas tiem sagādāja dīvainu prieku, ļaujot it kā labāk apzināties savu laimi un likteņa labvēlību.” (Diemžēl ir šādi cilvēki – un ne mazums. Izvairies būt viens no tiem).
“Ko nozīmēja būt trakai? Viņai nebija ne jausmas – cilvēki šo vārdu mēdza lietot absolūti patvaļīgi: piemēram, mēdza taču sacīt, ka daži sportisti ir pilnīgi traki, gribēdami pārspēt rekordus. Vai arī traki bija mākslinieki, jo viņi dzīvoja gauži neparastu un nedrošu dzīvi, nevis tādu kā normāli cilvēki. No otras puses, Veronika bieži bija redzējusi plāni ģērbtus ļautiņus, kas aukstās ziemas dienās klīda pa Ļubļanu, sludinādami pasaules galu un lielveikalos ar lupatām un pakām līdz malām piekraudami iepirkšanās ratiņus.”
“Un tajā pašā laikā vajadzētu atcerēties Einšteinu, kas apgalvoja, ka nav ne laika, ne telpas, bet gan abu vienība. Vai Kolumbu, kas uzstāja, ka viņpus okeāna atrodas kontinents, nevis elles bedre. Vai Edmundu Hileriju, kas bija pārliecināts, ka cilvēks spēj uzkāpt Everestā. Vai Bītlus, kas radīja pilnīgi jaunu mūziku un ģērbās kā cilvēki no cita laikmeta. Visi šie cilvēki – un vēl daudzi citi – arī dzīvoja savā atšķirīgā pasaulē.” (Ko tu saproti ar vārdu traks?)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru