Par Dantes dievišķo komēdiju

Sākotnēji nosaukums “komēdija” jo tumšie notikumi darba noslēgumā kļūst par gaišiem. Bet tā kā laika biedriem šī komēdija neizsakāmi patīk, tad tai tiek dots epitets “dievišķā”. Darbība norit caur trīs telpām - “Ellei”, “Šķīstītavai” un ”Paradīzei”. Poēma rakstīta pirmajā personā. Šo personu caur “Elli” ved romiešu dzejnieks Vergīlijs, bet caur paradīzi – Beatriče. Daiļdarbā vērojami četri līmeņi – vēsturiskais, morālais, burtiskais un mistiskais. Katru no šīm daļām veido 33 dziedājumi un prologs darba sākumā, kopā – 100 dziedājumi, katra daļa beidzas ar vienu un to pašu vārdu - ,,zvaigznes”. Katrai daļai ir savs raksturīgais krāsu tonis: ELLE – sabiezinātas, draudīgas krāsas (sarkanā un melnā), ŠĶĪSTĪTAVA – maigākas, bālākas (pelēkzilas, zaļganas, dzeltenas), PARADĪZE – apžilbinošs spožums un dzidrums (gaišas krāsas). Visu Dantes poēmu caurvij alegorijas: tumšais mežs – cilvēka zemes dzīve, kas pilna grēcīgu maldu, trīs grēki – netikumi, kas cilvēku dzen postā, - lauva (lepnība), vilkumāte (alkatība), pantera (juteklība). Lai atrastu maldu ceļu, cilvēkam jāiepazīst pašam sevi. Par katru grēku cilvēki Dantes ellē saņem sodu, kas attēlo grēcinieku dvēseles stāvokli.

“Elle” - 9 elles loki

1. Limbo - telpa, kur ir pagāni un nekristītie, islama filozofi, antīkie klasiķi. Tur atrodas zaļas pļavas un pils. Aiz pirmā loka atrodas Mīnojs, kurš tiesā dvēseles.
2. Kaisle - vieta, kur atrodas tie, kuri ļaujas kaislei, piemēram, Kleopatra un Tristāns. Telpā mūzīgs vējs un vētra.
3. Rijība – gan pārmērīga ēšana, gan jebkura cita atkarības forma.  Telpā mūzīgs lietus un krusa – slapdraņķis. Loku sargā cerbers.
4. Skopums un izšķērdība – skopie veļ smagus akmeņus pretī izšķērdīgajiem un otrādi. Vergīlijs šajā lokā stāsta par veiksmi.
5. Niknums un apātija – Stiksas ūdeņi, purvs. Apātiskie guļ, niknie kaujas. 

(1. - 5. loks ir pasīvie grēki.)

6. Ķecerība – degoši kapi, kur mūžīgās liesmās deg ķeceri un epikūrieši. Visi tie, kas ticēja, ka dvēsele pēc nāves mirst un ka dzīve pēc nāves neeksistē.
7. Vardarbība – Verdošu asiņu upe, kurā iegremdēti tirāni un slepkavas. Šos “cilvēkus” vajā suņi. Pašnāvnieki pārvērsti par ērkšķainiem krūmiem un kokiem. Šeit atrodas arī tie, kuri neciena dievu un dabu, zaimotāji.  Sadomīti (homoseksuāļi) staigā tuksnesī ar degošām smiltīm un liesmojošām sniegpārslām, kas krīt no gaisa. Zaimotāji guļ zemē, Sadomīti klaiņo grupās. Loku apsargā mīnotaurs.
8. Desmit akmens grāvji jeb “kabatas”

1. savedēji. Tos uzrauga dēmoni.
2. glaimotāji un lišķi. Iegremdēti ekskrementos.
3. tie, kas krāpuši baznīcā – priesteri, mūki u.c., tiem liesmas dedzina pēdas.
4. astrologi, melīgie pareģi, burvji. Tiem galvas apgrieztas otrādi, tādēļ tie iet pretējā virzienā.
5. pērkami politiķi – verdošs darvas ezers.
6. liekuļi – galvā smagas, apzeltītas svina cepures, nospiež prātu.
7. zagļi – cieš no čūsku kodumiem.
8. cilvēki, kas devuši viltus padomus (Odisejs par Trojas zirgu), kas lietoja savu pozīciju, lai pārliecinātu  citus noticēt meliem. Tie mūžīgi deg.
9. šķeltnieki - to ķermeņi sašķelti tāpat kā tie sķēluši citus. (Muhameds – par to, nošķēlis kristietismu no islāma).
10.  alķīmiķi, naudas viltotāji, krāpnieki. Metaforiski slimīgi cilvēki sabiedrībā – šeit cieš no dažādām slimībām.

9. Nodevība – visļaunākais no lokiem. Šeit ir mūžīgais sasalums, ledus. Lokā ir četri apļi.

• Kains un cilvēki, kas nodeva savu ģimeni.
• Trojas Antenoss un tie, kas nodevuši savu pilsētu, valsti, partiju.
• Ptolemajs (Abuba dēls) un tie, kas uzaicina viesus ciemos un tos nogalina..
• Tie, kas nodod augstākstāvošus kungus, tie pilnībā iesaldēti ledū. 

(6. - 9. loks ir aktīvais grēks)

Elles centrā par galveno nodevību (nodevību pret Dievu) atrodas Sātans jeb Lucifers. Tam ir trīs mutes (inversija par dieva trīsvienību). 1) Jūda Iskariots, 2) Bruts, 3) Kasijs (lielākie nodevēji).

“Šķīstītava” - 7 nāves grēki

Te uzturas tie grēcinieki, kas nav nolemti mūžīgām mokām un var vēl attīrīties no izdarītajiem grēkiem. Šķīstīšanos simbolizē 7 burti ,,P” (lat. val. pecatum – grēks), ko eņģelis ar zobenu uzvelk dzejniekam uz pieres, un tas apzīmē 7 nāves grēkus. Dantem, ejot pa šķīstītavas lokiem, šie burti tiek pa vienam nodzēsti. Sodi šeit ir tikpat simboliski kā ellē.
Danti Vergīlijs atstāj, uzkāpis ar to kopā pa šķīstīšanas kalna pakāpieniem līdz zemes paradīzei, kur Vergīliju nomaina Beatriče, vadot to debesu paradīzē. (Mīlestības kauss pārvar ķermeņa smagumu).

1. Lepnums. (Milzīga nasta)
2. Skaudība. (Rupja auguma apģērbs, ar stiepli aizšūtas acis)
3. Dusmas. (?)
4. Slinkums. (Nemitīga skriešana)
5. Skopums. (Asaras)
6. Rijība. (Kārdināšana)
7. Miesaskāre. (Liesmas)

“Paradīze”

1. Mēness
2. Merkūrijs
3. Venēra
4. Saule
5. Marss
6. Jupiters
7. Saturns
8. Zvaigznes: ticība, cerība, mīlestības
9. Nav ne laika, ne telpas: enģeļi
10. ........................... (kaut kas, ko neviens nevar aprakstīt)

Runā par četriem tikumiem:

• apdomību
• taisnīgumu
• mērenību
• drosmi

Galvenais tēls saprot, ka paradīzes skaistums ir pārāk spēcīgs, lai to aprakstītu. Pavadone Beatriče ir Dantes mūža mīlestība (Reāli eksistējoša meitene, ko Dante pusaudža gados vien reiz saticis un iemīlējis. Kopš tā laika, kaut arī meiteni otrreiz nav saticis, viņš visus savus darbus velta savai mīlestībai).