Hēsiods "Teogonija" - fragmenti.
"Sākumā Haoss tik bija, no viņa pēc tam veidojās Gaja.
Platajām krūtīm, tā visiem dāvājā pajumti drošu
Un arī Tartars miglainais plašajās pazemes dzīlēs,
Tāpat kā Erots, tas skaistākais ir no mūžīgiem dieviem,
Laupa spēku viņš dieviem it visiem un cilvēkiem visiem
Uzveic viņš prātu, kas krūtīs, uzveic padomu gudru."
"Putas no nemirstīgās tad jūras virspusē cēlās,
Meitene dzima no putām, vispirms tā uz Kitēru svēto
Devās, un pēcāk tā nonāca viļņu ieskautā Kiprā.
Krastā tur izkāpa daiļa un cildena dieve, bet apkārt
Tai zem maigajām kājām sazēla zālīte zaļa;
Viņu par Afrodīti, par kronēto Kitēras dievi
Nosauca dievi un cilvēki arī, tāpēc, ka no putām
Dzimusi tā un izkāpusi bij Kitēras krastā
Sauca par Kiprieti arī, jo dzima tā viļņskautā Kiprā."
"Jo, kad sastrīdējās reiz dievi un mirstīgie ļaudis
Mēkonē, Prometejs, atsaucīgs būdams, tad milzīgu vērsi
Ieteica sadalīt daļās, mānīdams Zevtēva prātu.
Cilvēkiem gabalus gaļas un iekšas, kas spīgo no taukiem,
Salika kopā uz ādas, ar vērša kunģi tos klājis,
Zevam viņš vērša kaulus vien baltos, ar viltīgu mākslu
Rūpīgi kārtojis tos, apsedza spīdošiem taukiem."
"Nojauta viltību Zevs, un mirstīgiem cilvēkiem visiem
Garā tas vēlēja ļaunu, kam piepildīties bij nolemts.
Abām rokām Zevs pacēla augšā treknumu balto,
Sašutums zagās tam sirdī un dusmas pārņēma prātu,
Vērša kaulus kad redzēja baltos, ar viltu kas slēpti."
"No tā laika viņš allaž šo viltību turēja prātā,
Nedeva nabaga ļaudīm viņš uguns vareno spēku,
Nedeva mirstīgiem - tiem, kuri zemi apdzīvo plašo.
Bet viņu piekrāpa savukārt Iapeta pēctecis dižais,
Noslēpdams mūžīgās uguns tālu redzamo liesmu
Niedres serdenī niedrēs; dziļi tas dvēselē aizskāra Zevu,
Pērkona dimdinātāju, un sadusmoja tā sirdi,
Līdzko pie cilvēkiem manīja tālumā atspīdam gaismu,
Tūdaļ par uguni Zevs uzvēla ļaunumu ļaudīm."
Mitoloģiskajā poēmā "Teogonija" ("Dievu izcelšanās") Hēsiods stāsta par dievu un pasaules izcelšanos. Sistematizējot mītus par dievu izcelšanos un dievu paaudzēm, viņš visam tam piešķir filozofisku jēgu. Vecā dievu paaudze ir dabas spēku un stihijas personificējums, jaunā dievu paaudze - Zeva paaudze personificē ētiskās vērtības - gudrību, taisnību, likumību un pasaules harmoniju. Darba pamatu veido 5 stāsti, kas mijas ar ģenealoģiskiem uzskaitījumiem. Tajā ir gan stāsts par Urānu un Kronu – pirmās dievu paaudzes nomaiņu ar otro, gan par Kronu un Zevu – otrās dievu paaudzes nomaiņu ar trešo.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru