trešdiena, 2022. gada 19. oktobris

Jauka krāsojamā grāmatiņa bērniem.

 Šī nav gluži lasāmviela, taču līdzīgi kā grāmatas ir patīkams laika kavēklis. :)

Zīmēšana un krāsošana iedvesmo, uzlabo noskaņojumu un attīsta uztveri.


Lūk, viena jauka krāsojamā grāmatiņa bērniem ziemas noskaņās:

"Winter Mandalas: Coloring Book for Kids" (Dabas World)

https://www.amazon.de/dp/B0BJFKWCYD








piektdiena, 2014. gada 16. maijs

Anna Rancāne - Saules kalponīte: jaunības dzejol̦i

***

Pārplūstošs lietus caur asinīm līst,
Un man kļūst silti.
Karsti avoti acīs atmostas,
Lauž pirkstu tiltus.

Rokas pārtop par ligzdu,
Tur putnēnes izšķilsies drīz -
Vēl brīdis. Putna vārds nolaidīsies
Svēts, laimīgs un tīrs.

Ar lietu, ar sevi, ar avotiem
Savas asinis sabalsoju,
Lai putna spārns, kas tur plīvo,
Bez vārda neietu bojā.


***

Kādēļ jūs nenākat, mani neaicinātie viesi?
Nomītā zāle klusi lūgšanas skaita.
Atsteidzas rīts, nakts pēdējo nopūtu izdzēris,
Un prasīgi stāsta savas rūpes un gaitas.

Kādēļ jūs nenākat? Koki grib sadoties rokās,
Manas rokas kļūst zari un gaidpilnus pumpurus nes...

Pļavā nokrīt rīts un iekliedzas priekā -
Putni, lidojot pāri, savieno galotnes!

***

Ar gaišu sāpju smaidu
Nāk diena pāri mums.
Lai slavēta šī diena,
Tās gaismas noslēpums!

Nu cauri mūsu rokām
Aug Atzīšanas koks -
Kā spriegi uzvilkts loks
Starp ļauno un starp labo.

Es apsolu tev sāpi -
Vai arī tas ir maz?
Un lieku tavu roku
Uz savas dzīvības.

*** 

Gribas noglaust kā matu šķipsnu
To sāpi no pieres tavas.
Kā vilki pēc medījuma
Melnas ēnas tur lavās.

No tavām acīm izskūpstīt
Ļaunu skatienu dūmus.
Negaidīt, nelūgties. Aiziet
Un pārvērsties ievu krūmā.

*** 

Ievas neprot melot, tās dzīvo
Pērkona pierietējušā gaisā.
Zibens kā pašnāvnieks lokās,
Baltu cilpu ap kaklu raisa.

Kā vārdus rūgtus 
Ievas slauc debesu pienu.
Putas gar pamali nošķīst,
Pielej līdz malām dienu. 

***

Logi pavasara pieelpoti. Ar pirkstu
Vējš zīmē debesu apveidus rūtīs.
Neiznāk, dusmojas, nodzēš.
                                              Velēnai katrai
Atkusušai skaudri pēc glāstiem sāp krūtis.

Pilsētai sievietes maigums acīs un kustībās,
Kā māsu ap pleciem to apskauju.
                                                          Divas sievas
Raudam un smejamies reizē. Vienā lietū asaras
                                                                           sajaucas,
Caur parku aizejam kopā. Katra pie sava Dieva.

***
Svešas nāves
nemaz nav

katra garāmejot
pagrābj no manis
pa saujau
un nodzēš
kādu sveci

nezinu cik sveču
vēl ir atlicis

jo vairāk nodziest
jo acis tumšākas,
jo vārdi svabadāki.

***

Kad koki
           kā putni uz spārniem
pretī debesīm tīrumus nes,
uz ceļmalas akmens piesēdies,
rudens pārcilā dvēseles.

Velk no piedurknēm, velk no ķešas,
no lakata ārā tin,
krītošās lapas tam pieri noskūpsta,
savu augšāmcelšanos svin.

Bet dvēseles – dvēseles nevar
raisīties no saviem zariem,
tās paliek par brūniem pumpuriem
līdz jaunam pavasarim.

***

Dabas mācība.

Es mācos par zaļu zāli
Un mācos par koku būt.
Redzi, cik skaisti
Koks rudenī jūt!

Vai tu proti tā nosirmot,
Kā bērzi nodzeltēt prot?

Vai tu tā salapot vari,
Tik apdomīgi un lēni,
Kā osis to dara,
Un uzziedēt spēji
Kā bumbiere pavasarī?

Kā pienene uzticīgi
Atvērties saulei -
Un tumsai aizvērties ciet?

Vai tu tā skaisti proti iet,
Kā bērzi uz vasaras svētkiem iet?

sestdiena, 2012. gada 3. marts

Simons Reinoldss - Labāk nekā šokolāde

 50 pārbaudīti paņēmieni, kā būt laimīgākam.

1. Izveidojiet laimes brīžu sarakstu. (saulriets, šokolāde u.c.) Ieplāno dienā vismaz 1 laimes brīdi, pamazām piepildiet dzīvi ar daudziem patīkamiem mirkļiem.

2. Nodarbojies ar sportu. Fiziskās aktivitātes pozitīvi ietekmē pašsajūtu jo: 1) ar ķermeņa fizisko slodzi mēs samazinām garīgo un emocionālo spriedzi, 2) vingrojot tiek ražoti dabiskie opiāti – endorfīni, kas liek mums justies laimīgākiem, 3) fiziskā slodze sadedzina taukus, uzlabo muskuļu tonusu un liek mums justies možiem un spēkpilniem , 4) paaugstinās pašapziņa.

3. Izmēģiniet kognitīvo terapiju. Domāšana ietekmē garastāvokli -> lai cilvēks justos laimīgāks, domas jāievirza pareizā gultnē. Nākamreiz, kad jutīsies nomākts: 1) uzraksti uz papīra to, ko domā, 2) uz papīra argumentējiet – vai šī doma spēj jums palīdzēt un atbilst patiesībai, 3) uzraksti, kā uz šo problēmu varētu raudzīties no gaišās puses.

4. Ļaujies plūsmai. Laika pavadīšana sastāv no četriem komponentiem: 1) mēs nodarbojamies ar kaut ko tādu, ko var uzskatīt par izaicinājumu, 2) ir pilnīgi skaidrs, ka mēs progresējam, 3) visa mūsu uzmanība pievērsta šai aktivitātei, 4) mēs progresējam un jūtam, ka kontrolējam situāciju. Visbiežāk tās ir aktivitātes, kas saistītas ar mākslu, sportu, reliģiju (TV pārraides neierauj plūsmā, jo tajās pietrūkst jebkāda rezultāta izjūtas).

5.Attīstī sevī četras maģiskās rakstura īpašības. Ir izpētīts, ka cilvēkiem, kas jūtas laimīgāki nekā citi, piemīt četras īpašības: 1) augsta pašapziņa, 2) pārliecība, ka esi noteicējs pār savu dzīvi, 3) optimisms, 4) ekstraversija

6. Meditē. 1) izvēlies vienkāršu vārdu (miers, laime, mīlestība), 2) atkārto šo vārdu 10-20 minūtes (var izrunāt šo vārdu skaļi vai rikai pie sevis domās reizi vienā vai divās sekundēs), 3) ignorē visas blakus domas, kas ienāk prātā un atgriezies pie vārda atkārtošanas.

7. Neraizējies par naudu. Apsēstība ar materiāliem labumiem padara mūs nelaimīgākus. Tie, kas koncentrējas galvenokārt tikai uz naudas pelnīšanu ir nelaimīgāki kā tie, kas par savas dzīves dominanti izvirza garīgās vērtības. Pētījumi liecina: lai cilvēks justos apmierināts ar dzīvi, materiālās vērtības nav jānostāda kā svarīgākās. Patiesībā, tās ir deviņas reizes mazsvarīgākas kā ģimene un draugi.

8. Izproti budisma teoriju. (Klasisko budisma teoriju) Vēlmes ir daudzu ciešanu un neapmierinātības iemesli. Ir divi vienkārši ceļi, kā samazināt vēlmes: 1) sasniegt to, ko vēlamies, 2) vēlēties mazāk. Nav jāatsakās no visa, ir tikai nedaudz jāsamazina vēlmju saraksts.

9. Izmēģini zema insulīna diētu. Daudz cukura un graudaugu produktu cilvēka hormonālajā līdzsvarā ievieš haosu -> ietekmē emocijas. Ieteikums: gaļu vai zivis ēst kopā ar dārzeņiem (izņemot kartupeļus). Ik četrās stundās apēst kādu augli. (Sīra ieteikums jeb „Zone diet”)


10. Uzņemies vadību. Laimīgi cilvēki jūtas kā savas dzīves saimnieki. Ja jūties nelaimīgs, izvērtē savu dzīvi kopumā, izveido sarakstu ar dzīves jomām, kuras nespēj ietekmēt, uzraksti trīs lietas, kas spētu uzlabot situāciju, pieņem lēmumu rīkoties.

11. Uzdod sev uzmundrinošus jautājumus. Ievirzi prātu, lai tas domā priecīgas domas, uzdodot sev vienkāršus jautājumus. 1) Kādos brīžos es jūtos laimīgs, 2) Kas man veicas labi, 3) Par ko es varu priecāties 4) Kas labs drīzumā gaidāms. Pakavējies pie patīkamām atbildēm.

12. Trenē pašdisciplīnu. Regulāras pārmērības ēšanā, alkohola lietošanā(u.c) un pat domāšanā var nogurdināt un izvārdzināt miesu, prātu un garu. Ja šajās jomās ievērosies pašdisciplīnu uzlabosies gan prāta spējas, gan personiskais tēls, jo cilvēks pamazām pārliecinās, ka ir sava ķermeņa pavēlnieks. Atturība un mērenība ved uz stabilitāti, stabilitāte – uz apmierinātību.

13. Atceries par Dievu. Dienas gaitā atceries, ka Dievs ir ar jums, jūsos un jums visapkārt. Ja neesat ticīgs, atceries par Dabu – visa sākumu. Regulārs atgādinājums par mīlošā eksistenci rada mieru, ticību un pārliecību, kas palīdz pārvarēt sastaptos šķēršļus. Palīdz saskatīt galveno.

14. Stiprini un vairo draudzības saites. Pastāv cieša saikne starp to, cik laimīgi jūtamies un cik daudz mums ir īstu draugu. Uzraksti 10 cilvēkus, kuru sabiedrībā labprāt uzturies. Padomā kā varētu ar viņiem uzlabot attiecības, kā varētu biežāk kopā pavadīt laiku.

15. Apprecies :) Precēti ļaudis ir laimīgi biežāk kā vientuļnieki (Vientulība atnes skumjas). Laulībai ir savi plusi un mīnusi, tomēr, kopumā ņemot, plusu ir vairāk. :P

16. Noskaidro savas prioritātes. Daudzi jūtas nomākti nevis konkrētu notikumu ietekmē, bet gan savas attieksmes dēļ. Ja mēs dzīvojam atbilstoši savai vērtību sistēmai, tad jūtamies apmierināti ar dzīvi. Bieži nelaime ir tā, ka neesam izvērtējuši, kas mums dzīvē ir galvenais.

17. Esi pateicīgs. Viens no vienkāršākajiem, un iedarbīgākajiem paņēmieniem. Ir praktiski neiespējami just negatīvas emocijas, ja cilvēks jūtas pateicīgs. Bieži jūtamies labi vai slikti atkarībā no tā, uz ko koncentrējas mūsu prāts. Tāpēc dažas katru dienu klusā pateicībā pavadītas minūtes var paveikt īstus brīnumus. Pastāvīgi jūtot un paužot pateicību, cilvēks katrā ziņā jutīs laimi un apmierinātību visas dzīves garumā.

18. Noregulējiet hormonu līmeni organismā. Augšanas hormonam HGH ir primāra loma reģenerēšanās procesā cilvēka organismā. Tas ir kā jaunības eliksīrs, kura izstrāde pēc 30 gadu vecuma ik pa desmit gadiem samazinās par 10 procentiem. Regulāras HGH devas cilvēkiem gados spēj atdot vitalitāti, ievērojami palielināt optimismu un novērst garastāvokļa pārmaiņas.

19. Mainiet savu elpošanas ritmu. Ikreiz, kad dusmojies, mainās elpošanas ritms. Garastāvoklis ietekmē elpošanu. –> Elpojot dziļi un atslābināti, ir neiespējami būt dusmīgam vai aizkaitinātam. Dziļi elpojot tu nomierināsies un biežāk jutīsies apmierināts ar dzīvi.


20. Koncentrējies uz nākotnes mērķi.  Ja tu skaidri redzi nākotnes mērķi, dzīve kļūst ne tikai daudz aizraujošāka, bet tas palīdz atrisināt jebkuru sīku, tomēr nepatīkamu ikdienas problēmu. Ja vēlies savu dzīvi darīt laimīgāku pašos pamatos, iztēlojies, kas un kur tu vēlies būt pēc desmit gadiem, un ik dienu strādā lietas labā. Mēģini to iztēloties pēc iespējas skaidrāk, notici.

21. Seko daoistu piemēram. („Daodedzin”). Laimes noslēpumi atrodami dabā. Ūdens strautā vienmēr tecēs apkārt akmeņiem, un arī mums vajadzētu mēģināt risināt problēmas, nevis ar pieri skriet sienā. Tīģeris ar pilnu vēderu medībās neiet – tātad arī cilvēkam nevajadzētu nepārtraukti strādāt un uzņemties vairāk, nekā viņš spēj paveikt. Un tā tālāk… :)

22. Uzņemiet vairāk Omega 3. Omega 3 taukskābes trūkums organismā ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki jūtas nomākti. Balstoties uz konkrētiem faktiem, Stolls apgalvo, ka Omega 3 ārstē depresiju un šizofrēniju un uzlabo garastāvokli. Ēd vairāk tunci, lasi u.c. dziļūdens zivis.

23. Nospraud skaidrus mērķus. Kad nospraužam savai dzīvei mērķi, mūsu smadzenes aktivizējas. Paņem lapu un 10 minūtes pārdomā, ko vēlies sasniegt šajās jomās: veselība, karjera, sabiedriskā dzīve, ģimene, garīgā attīstība, atpūta. Izvēlies 5 patīkamākos mērķus un ķeries klāt. Sāc rīkoties jau šodien. Katrs solis, ko spersiet uzlabos pašpārliecību un labsajūtu.

24. Atbrīvo savu enerģiju. Vienmērīga enerģijas plūsma ir vitāli svarīga, lai cilvēks justos fiziski un garīgi vesels. Kad enerģijas plūsma tiek traucēta, mūsu pašsajūta pasliktinās. Ja ik dienu veltīsiet kaut desmit minūtes, staipoties un vingrinot galvenās muskuļu grupas, jūs stimulēsiet dzīvības enerģijas plūsmu ķermenī, kas uzlabos gan jūsu fizisko veselību, gan garastāvokli.

25. Izturies tā, it kā tu būtu laimīgs cilvēks. Iztēlojies, ka esat aktieris filmā un tēlojat laimīgā cilvēka lomu. Bieži cilvēkam ir tieksme iztēloties sevi cietēja lomā, savās fantāzijās ciest un gaidīt žēlastību – to mēs arī pievelkam dzīvē. Ķermeņa kustības ir cieši saistītas ar domāšanas procesu. Cilvēkam kustoties kā apmierinātam, prātā nāk laimīgas domas. Kustība -> emocijas.

26. Vairāk guliet. Miega trūkums nogurdina ne vien fiziski, bet arī ietekmē garastāvokli un padara mūs viegli aizkaitināmus. Miegam nepieciešamais laiks ir individuāls, tomēr lielākoties cilvēkiem diennaktī ir vajadzīgas septiņas – astoņas stundas miega. Ja slikti guļat, tad, pirms dodaties pie miera mēģini vakariņot agrāk, meditēt vai atslābināties siltā vannā.

27. Veidojiet savu paštēlu. Cilvēka uzvedība ir atkarīga no viņa paštēla. Turklāt svarīgākais apmierinātībai ir nevis izskats, bet tas, kādu mēs sevi iztēlojamies. Ja jūs uz sevi raudzīsities kā uz nelaimīgu cilvēku, smadzenes parūpēsies, lai jūs arī tā justos. Cilvēks savu paštēlu var pārveidot. Pamēģini ik dienu vairākas reizes iztēloties sevi laimīgu.

28. Mainiet koncentrēšanās objektu. Cilvēks lielā mērā jūtas  laimīgs vai nelaimīgs atkarībā no tā, uz ko viņš koncentrējas. Apzināti koncentrējoties uz dzīves sasniegumiem, mēs pastāvīgi spēsim uzturēt dzīvespriecīgu noskaņojumus.


29. Esiet optimists. Pozitīva domāšana ir ļoti efektīvs veids, ka pozitīva domāšana ir ļoti efektīvs veids, kā uzlabot pašsajūtu. Optimistiem ir veiksmīga karjera, vairāk dzīvesprieka, labāka veselība, vairāk draugu. Optimists neņem problēmas tik ļoti pie sirds.

30. Rūpējieties par apkārtējiem. Daudzi, kas jūtas nelaimīgi, ir pārāk iegrimuši savās personiskajās problēmās. Nomākti cilvēki bieži sāk justies labāk, ja spēj pievērsties apkārtējo dzīvēm un rūpēm, nevis tikai domāt par sevi. Apņemies vairāk palīdzēt apkārtējiem.

31. Smejies. Vislabākās zāles pret nomāktību un depresiju ir smiekli. Arī tad, ja iespēju smieties sistemātiski noorganizē. Skaties komēdijas, lasi smieklīgas grāmatas.

32. Pievērsies reliģijai. Tie, kas pievēršas reliģijai, bieži jūtas laimīgāki nekā tie, kas netic Dievam. Ticība kādam augstākam labvēlīgam spēkam liek cilvēkiem mazāk uztraukties. Viņi cer, ka augstākā vara tos pasargās, tāpēc ir vairāk apmierināti ar dzīvi + Iegūst jaunas paziņas.

33. Rīkojies ar vērienu. Ja tevi nomāc konkrēta problēma, šī iespējams ir piemērotākā metode. Pārāk bieži nonākot sarežģītā situācijā, mēs atkāpjamies un cenšamies izvairīties vai aizbēgt no tās. Nereti daudz labākus rezultātus var panākt rīkojoties enerģiski, pārdomāti un mērķtiecīgi. Uzraksti desmit veidus, kā tu varētu uzlabot situāciju un rīkojies! Rīkoties stingri un nelokāmi!

34. Meklē iekšējos mērķus. Iekšējie mērķi – pilnvērtīgas attiecības, veselība, garīgā attīstība. Ārējie – nauda, vara, slava. Visi šie mērķi ir nozīmīgi, taču ir pierādīts, ka, jo vairāk cilvēks pievēršas iekšējiem mērķiem un attīstās, jo laimīgāks viņš kļūst. Izvērtē savus mērķus.

35.Vienkāršo savu dzīvi. Mazāk darot, pērkot, uztraucoties un prasot no sevis, mēs bieži vien varam atjaunot līdzsvara un apmierinājuma izjūtu dzīvē. Ja tev šķiet, ka dzīve ir pārāk sarežģīta, izmēģini: 1) izmest ārā trešdaļu no visām drēbēm, grāmatām un citām mantām, 2) samazini ikdienas darba apjomu par 10%, 3) ieplāno nedēļā trīs vakarus, kad tu nekur neej, 4) tiecies retāk ar cilvēkiem ,kas jūs nogurdina, 4) pavadi 20 minūtes dienā, neko nedarot.

36. Radi savai dzīvei jēgu. Jēgas izjūta jeb mērķis ir parādība, ar ko bieži asociējas apmierinātība ar dzīvi. Formulē savas dzīves galveno mērķi īsā rindkopā. Pieliec to pie sienas mājās un darbā. Dari visu, lai to piepildītu. Redzot skaidru mērķi un tam tuvojoties, jūs kļūsiet apmierinātāks ar dzīvi.

37. Pašaktualizējies. Ir jāatrod savs aicinājums, lai justu dzīves piepildījumu. Ilgstošai laimes izjūtai mums nepieciešama izdevība atraisīt savu iekšējo potenciālu. 1) pieņem sevi, kāds esi, 2) uzturi dziļas personīgas attiecības, 3) neatkarību no sociāliem standartiem un spiediena, 4) skaidru dzīves mērķu un jēgas apzināšanos.

38. Darbojies. Cilvēki, kam nav daudz darba, ieslīgst depresijā. Ja jūties nomākts, izveido katrai dienai darāmo darbu sarakstu un ķeries klāt. Jo mazāk ieslīgsiet drūmās domās, jo labāk.


39. Dzīvo saskaņā ar Konfūcija teoriju. („Analekti”) Ikviens var kļūt laimīgs, ja dzīvo pēc stingra morāles kodeksa. Kodekss nosaka, ka dzīvē jāievēro disciplīna, sociālā hierarhija, jāizrāda mīlestība ģimenei, jābūt uzticīgam un apzināti jāveido savs raksturs.

40. Smaidiet. Ja smaidīsi, jutīsies laimīgāks. Atceries, ka uzsmaidīšana apkārtējiem parasti uzlabo arī viņu garastāvokli. Kā senajā teicienā: pasmaidi, un pasaule tev smaidīs pretī.

41. Ķeriet saules starus. Saules gaisma uzlabo garastāvokli. Ieplāno ik dienas vismaz divdesmit minūšu pastaigas saulē. Uzturies spožāk apgaismotās telpās.

42. „Uzspodriniet” savas atmiņas. Daudzu sāpju cēlonis mūsu dzīvē ir pagātnes notikumi, kurus paši sev atgādinām. Lai arī kāds būtu pagātnes misēklis, mēs visi esam spējīgi mazināt sāpes, stājoties pretī atmiņām ,kas rada šos pārdzīvojumus. Pamēģini šo vingrinājumu: 1) atsauc atmiņā kādu gadījumu, kas jūs joprojām sāpina, gara acīm noskaties to kā filmu, 2) attin un noskaties vēlreiz, tikai jautras melodijas pavadījumā, ātrāk vai lēnāk, kā melnbalto filmu vai komēdiju. 3) nospēlē vēlreiz un vēlreiz… Jo vairāk skatīsies šo pārveidoto „filmu”, jo vairāk mainīsies jūsu atmiņas par notikumu.

43. Mācies piedot. Patiesa piedošana ir ceļš uz laimi. Ja nespējam kādam piedot, ikreiz, kad iedomājamies par šo cilvēku, mūs plosa nemiers un piepilda mūsu dvēseli ar dusmām, skaudību vai naidu. Ja patiešām vēlies būt laimīgs, tad tev atliek darīt tikai vienu – piezvanīt vai uzrakstīt cilvēkam, par kuru jūs domājat, un pateikt, ka esat nolēmis viņam piedot. Piedošana dziedēs un atvieglos jūsu dvēseli.

44. Mīli un rūpējies par apkārtējiem. Mīlestība un rūpes par apkārtējiem ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem paņēmieniem, kā panākt, lai cilvēks justos labi. Iedomājies uz mirkli: Ja nu tu mainītu savas dzīves jēgu? Apmainītu domāt par to, kā iegūt vairāk labuma sev, pret darbiem citu labā. Šī radikālā maiņa var pārsteidzoši ietekmēt jūsu labsajūtu.

45. Sameklē darbu, kas tev sniedz gandarījumu. Ja tev nepatīk savs darbs, laimīgu dzīvi tas tikai nomāks. Ir divi problēmu risinājumi: 1) mainīt darbu, 2) mainīt attieksmi pret darbu. Noskaidro, kas šajā darbā tev patīk un ko tu varētu darīt, lai šis darbs būtu patīkamāks. „Nekas nav ne labs, ne slikts, bet domāšana to par tādu padara” Vergīlijs

46. Ierobežo laiku, ko pavadi vienatnē. Dažiem patīk uzturēties sabiedrībā, citiem vienatnē. Tici savai iekšējai balsis, tomēr pārlieku neaizraujies ar vientulību. Tie, kas pavada laiku vienatnē, tiek pakļauti lielākam riskam nokļūt depresijā. Ikvienam ir jāatrod savs līdzsvars.

47. Plāno savu dzīvi un izvirzi prioritātes. „Ja neparedzat uzvaru, jūs paredzat zaudējumu.” Daudzi cilvēki nekad neko neplāno un dzīvo kā sanāk. Lai gan tas šķietami padara dzīvi vienkāršāki, ar šādu attieksmi tu piedzīvosi daudzus nepatīkamus brīžus. Smadzenēm patīk organizētība, un progress liek justies labi. Plānošana dod apziņu, ka esam situācijas noteicēji.


48. Samazini alkohola patēriņu. Kaut arī alkohols ir šķietami stimulējoša viela, patiesībā tas darbojas kā depresants. Turklāt spirtotie dzērieni ietekmē cukura līmeni asinīs, kas nelabvēlīgi iedarbojas uz garastāvokli vēl vairākas dienas pēc tā lietošanas. Regulāra alkohola lietošana lēnām saindē organismu un bloķē smadzeņu darbību. Ja vēlies, lai jūsu garastāvoklis vienmēr būtu možs, mudinu tevi lietot pēc iespējas mazāk alkohola.

49. Uzņem L-tirozīnu. L-tirozīns ir aminoskābe, ko var lietot, lai uzlabotu garastāvokli un uzturētu noskaņojumu mierīgu un rāmu. Tas ir vistas un tītara gaļā, jūras zivīs un augos. Veģitāriešiem: tofu, pupiņas, zirņi un lēcas.

50. Klausies uzmundrinošu mūziku. Uzmundrinoša mūzika uzlabo garastāvokli ātri un iedarbīgi -Izveido savu „laba garastāvokļa mūzikas kolekciju”, personīgos laimes hitus. :)

51. Izsaki pozitīvus apgalvojumus. Tev vienkārši jāizveido pozitīvu apgalvojumu saraksts par to, kā tu vēlētos justies. Piemēram, 1) es jūtos lieliski, 2) es vienmēr jūtos laimīgs un mierīgs, 3) es izturos ar mīlestību pret ikvienu, 4) es mīlu dzīvi, 5) ir tik brīnišķīgi būt dzīvam. Ar aizrautību atkārto šos vārdus pie sevis ik rītu un vakaru.

52. Paud savu mīlestību vārdos. Ja kādam pateiksi, ka ļoti viņu mīli, otrs cilvēks jutīsies ārkārtīgi iepriecināts. Izpētīts, ka izdzirdēt vārdus „Es tevi mīlu” ir viena no 10 patīkamākajām nodarbēm. Prieku no šīs nodarbes gūst arī devējs. Dienas steigā un burzmā mēs bieži aizmirstam atlicināt laiku, lai paustu jūtas pret saviem mīļajiem. Pajautā sev – kuri pieci cilvēki man ir pasaulē dārgākie, un kad pēdējo reizi to viņiem pateicu.

53. Iegūsti jaunus draugus. Gūstot jaunus draugus un paziņas, cilvēkiem uzlabojas garastāvoklis. Atrodi vaļas prieku, reizi nedēļā apmeklē kādu sabiedrisku pasākumu.

54. Izslēdz televizoru, datoru. Cilvēki pavada dienā vidēji četras stundas skatoties televīziju, strādājot pie datora. Visbiežāk novērotās emocijas, pārāk ilgi skatoties televizoru vai pavadot laiku pie datora ir viegla depresija. Katra pavadītā stunda samazina labsajūtu aptuveni par 5% un palielina mūsu tieksmi pēc materiālām vērtībām. Pavadiet brīvo laiku vērtīgāk.

55. Piesakies brīvprātīgajam darbam. Palīdzēt citiem nozīmē arī pašam saņemt gandarījumu. Un tāpēc – jo biežāk mēs to darīsim, jo labāk jutīsimies. Tie, kas veic brīvprātīgo darbu, katrā ziņā jūtas divreiz laimīgāki nekā tie, kas to nedara.

56. Izvēlies skatu no gaišās puses. Pasaule ir pilna ar ļaudīm, kas dzīvē piedzīvojuši daudz jauka, tomēr nejūtas laimīgi un tomēr ir arī daudz tādu, kas savā mūžā saskārušies ar smagām grūtībām, bet tik un tā ir optimistiski noskaņoti. Kāpēc? Ne jau konkrēti notikumi mūs padara laimīgus vai nelaimīgus, bet gan tas, kā mēs to uztveram. Ja spēsim saskatīt pozitīvus momentus arī grūtībās un ticēt spējām uzvarēt vai atgūties no zaudējums, tad patiesībā nav nekā tāda, kas mūs varētu nomākt. Laimīgs vai nelaimīgs – galu galā izvēle ir jūsu ziņā.


57. Nebaidies no vecuma. Veci cilvēki var justies tikpat laimīgi kā jauni cilvēki. Gadiem nav nekāda sakara ar laimes izjūtu. Daudzi veci cilvēki apliecina, ka viņu vēlīnie gadi patiesībā ir īsts „Zelta laiks”. Tādēļ pat neiedomājies uztraukties: tev priekšā vēl ir daudz skaistu gadu.

58. Vairāk sarunājies. Gadsimtiem ilgi sarunas par tematu, kas mūs intriģē, ir bijis lielisks garastāvokļa uzlabošanas līdzeklis. Lielākai daļai cilvēku patīk sarunāties. Nospraud mērķi – ik dienu vismaz viena patīkama saruna.

59. Ģērbies seksīgi. Ja kāds tevi atzīs par seksīgu un pievilcīgu, tad tavs garastāvoklis ievērojami uzlabosies. Cilvēkiem patīk, ka viņus novērtē. Velti laiku sev un saposies kārtīgi – tu gūsi arī psiholoģisku labumu. Starp citu, šis pētījums uzsver, cik nozīmīgi ir pasacīt otram, ka jums viņš šķiet pievilcīgs.

60. Plāno brīvdienu ceļojumu laikus. Visiem patīk brīvdienu ceļojumi. Pārmaiņas, patīkams satraukums un relaksācija. Šo pasākumu gaidīšana var būt tikpat patīkama kā pats notikums. Plānošana jums sagādās divkāršu prieku. 1) Ikreiz šķirstot ceļojumu brošūras tu jutīsies patīkami, 2) fakts, ka jūs sagaida, kas patīkams, palīdzēs pārciest pašreizējās grūtības.

61. Iegādājies mājdzīvnieku. Mīļš, pūkains draudziņš mājās darīs brīnumus ar jūsu garastāvokli. Dzīvnieka iegādāšanos cilvēki atzīst par vienu no priecīgākajiem brīžiem. Ja nav iespēja atļauties dzīvnieciņu sev, izturieties labi, pret kāda cita mīluli. Tu sajutīsi prieku neatkarīgi no tā, vai mīlulis piederēs tev vai citam.

62. Izveido aktivitāšu grupu. Gandrīz jebkura nodarbība sagādā vairāk prieka, ja to veic kopā ar draugiem. Aktivitāšu grupa spēj uzlabot ikviena grupas dalībnieka garastāvokli. 1) uzraksti uz papīra piecu sešu paziņu vārdus, ar kuriem patīk kopā pavadīt laiku. Izstāstiet ideju un norunājiet, lai katrs ik mēnesi izdomā grupai jauku nodarbošanos.

63. Ej uz kino. Izklaidējoša un jautra filma ātri uzlabos noskaņojumu. Padari to par regulāru iknedēļas aktivitāti. Vai vēl labāk – veidojiet filmu klubiņu. Iegaumē – skaties pozitīvas filmas.

64. Noskūpsti kādu. Skūpsts ir sirsnīga savstarpējā mijiedarbība ar otru cilvēku. Skūpstīšanās liek mums justies laimīgākiem. Skūpsts liks tev smaidīt biežāk.

65. Pievienojies sporta līdzjutēju pulkam. Piederības sajūta, ko fans izjūt, atrodoties domubiedru pulkā, sagādā lielāko daļu no patīkamajām sajūtām, ko sporta līdzjutējs jūt..

66. Esi jūtīgs un vērīgs. Ja nebūsim pietiekami uzmanīgi un ignorēsim apkārtējo neapmierinātības signālus, pēc kāda laika tie lavīnveida gāzīsies pār mums, radot nopietnu plaisu. Mirkli padomājiet, vai esat pievērsis attiecībām pietiekami daudz uzmanības.

67. Koncentrējies uz laimi. Ja gribi dzīvot laimīgi, tad uz laimi jākoncentrējas katru dienu. Tev jāpieņem lēmums būt laimīgam tagad un tūlīt, nevis kaut kad nākotnē. Esi drošs, viss izdosies!

trešdiena, 2011. gada 25. maijs

Paulu Koelju - Veronika grib mirt #7


“ - Savu uzstāšanos Nasredins bija nozīmējis uz pulksten diviem pēcpusdienā, un viss šķita izdevies lieliski: visas tūkstoš sēdvietas bija izpārdotas, bet aiz durvīm mīņājās vēl pāri par septiņiem simtiem cilvēku. Priekš viņiem bija sarūpēts televīzijas ekrāns.
Tieši pulksen divos ienāca Nasredina asistents un paziņoja, ka neparedzamu iemeslu dēļ lekcija aizkavēsies. Tūlīt pielēca kājās daži sasutušie, atprasīja naudu un devās prom. Tomēr gan zālē, gan ārpus tās vēl palika ļoti daudz cilvēku.
Pulksten četros pēcpusdienā sūfisma skolotājs joprojām nebija parādījies, un cilvēki, saņēmuši no kases atpakaļ naudu, pamazām sāka izklist. Darbadiena tuvojās beigām, un visi gribēja doties mājās. Pulksten sešos vakarā no tūkstoš septiņi simti klausītājiem bija atlikuši vairs tikai nepilns simts.
Šajā brīdī zālē ienāca Nasredins. Viņš izskatījās galīgi piedzēries un sāka lakstoties ap jaunu, skaistu meiteni, kas sēdēja pirmajā rindā.
Ļaudis bija satriekti, viņus pārņēma sašutums. Šis cilvēks lika viņiem gaidīt veselas sešas stundas un tagad uzvedas kā niekkalbis! Šur un tur atskanēja pa nosodošai frāzei, bet sūfisma skolotājs nelikās ne zinis. Viņš turpināja flirtēt, skaļā balsī jūsmodams, cik meitene seksīga, un aicinādams viņu doties ceļojumā uz Franciju.
“Tas nu gan is sludinātājs!” domāja Veronika. “Labi, ka es nekad neesmu ticējusi tādām muļķībām.”
- Veltījis dažus vārdus neapmierinātajiem, Nasredins mēģināja piecelties un smagi nogāzās uz grīdas. Vēl vairāki cilvēki vīlušies atstāja zāli, paziņodami, ka tas viss ir nožēlojams šarlatānisms un ka viņi par šo pazemojošo izrādi rakstīs presei.
Zālē palika deviņi cilvēki. Tiklīdz telpas bija pametusi pēdējā sanoknoto skatītāju grupiņa, Neserdins piecēlās, viņš bija skaidrāks par skaidru, viņs acis staroja, un ap viņu dvesmoja gudra un godājama cilvēka aura. “Tie, kas palika, ir tie, kas mani dzirdēs,” viņš teica. “Jūs esat izturējuši divus vissmagākos pārbaudījumus, kas sastopami garīgās attīstības ceļā, - pacietību gaidīt īsto brīdi un dūšu nepievilties redzētajā. Tāpēc es jūs mācīšu.”

“- Es iešu prom, negribu traucēt.
Mari noveda viņu maliņā.
-Vai tiešām tu neko neesi sapratusi? Pat pēc tam, kad nāve tev bija tik tuvu? Beidz vienreiz visu laiku domāt, ka esi kādam ceļā, ka tu traucē cilvēkus, kas tev līdzās! Ja kādam kaut kas nepatīk, lai sūdzas! Bet, ja sūdzēties nepieteik drosmes, - tā ir viņa paša vaina!
-Todien, kad piegāju tev klāt, es darīju kaut ko tādu, ko agrāk nebūtu uzdrošinājusies.
-Un tu ļāvi sevi iebaidīt ar traka cilvēka pasviestu jociņu. Kāpēc tu nespurojies pretī? Ko tu varēji zaudēt?
-Savu cieņu. Jo es prasījos tur, kur mani negaidīja.
-Kas ir cieņa? Tā ir vēlēšanās, lai visi tevi uzskata par labu cilvēku ar nevainojamu uzvedību, par tādu, kas mīl savu tuvāko. Kas nav vienaldzīgs pret dabu, skatās filmas par dzīvniekiem un vēro, kā tie cīnās par savu vietu zem saules. Starp citu, mēs no sirds priecājāmies par to pļauku.”

“ - Sūfisms ir dervišu garīgā mācība, viņu skolotāji netiecas izrādīt gudrību, bet viņu mācekļi dejo, griežas virpuļos un aizmirstas transā.
- un kāda tam jēga?
- Es īsti nezinu; bet mūsu grupa apņēmusies izpētīt visas aizliegtās pieredzes. Visu dzīvi valdība mani mācījusi, ka garīgie meklējumi cilvēku vienīgi attālina no īsto problēmu risināšanas. Un tagad pasaki: vai mēģinājumi saprast dzīvi nav tava īstā problēma?”

“Tagadne ir vienīgais, kas mums pieder, un īsa tā ir visiem. Lai gan daži, protams tic, ka pagātne ir tur, kur tie šo to uzkrājuši, un nākotne – kur tie uzkrās vēl vairāk.”

Paulu Koelju - Veronika grib mirt #6


“Dīvaini, ka neviens agrāk nav nosaucis vitriolu par nāvējošu indi, lai gan ikviens cietušais pazītu tā garšu un raksturotu indes iedarbības gaitu kā rūgtuma plūsmu. Rūgtums – lielākās vai mazākās devās – sastopams cilvēku organismos, gluži tāpat kā mēs visi esam tuberkolozes baktēriju nēsātāji. Taču abas šīs slimības uzbrūk tikai tad, kad cilvēks ir novārdzināts; kas attiecas uz rūgtumu, tad tā parādīšanos veicina cilvēka bailes no tā sauktās īstenības.
Daži ļaudis, dedzīgi mēģinos uzbūvēt pasauli, kurā nespētu iespraukties nekādi ārēji draudi, ceļ pārspīlēti augstus aizsardzības vaļņus pret ārpasauli, pret svešiem cilvēkiem, jaunām vietām, atšķirīgām pieredzēm un savu iekšējo pasauli atstāj pavisam kailu. Tas arī ir laiks, kad rūgtums sāk savu ļauno, neatgriezenisko darbību.
Griba ir rūgtuma (vai vitriola, kā doktoram Igoram to labpatīkas saukt) galvenais mērķis. Cilvēki, kuriem uzbrukusi šī liga, pamazām zuadē jelkādas vēlmes, un jau pēc dažiem gadiem viņi nespēj pamest savu pasauli – pārāk daudz enerģijas iztērēts, ceļot augšā augstos vaļņus un cenšoties radīt īstenību, kas tiem būtu pa prātam.
Lai izvairītos no ārējiem draudiem, šie ļaudis ierobežo arī savu iekšējo izaugsmi. Viņi joprojām iet uz darbu, skatās televīziju, žēlojas par satiksmi un plāno bērnus, bet tas viss notiek automātiski, bez jebkādām dziļākām emocijām, jo - kā zināms – viss ir pakļauts stingrai kontrolei.
Turklāt saslimšana ar rūgtumu nomērdē un liedz izpausties jebkāda veida kaislībām – naidam, mīlestībai, izmisumam, aizrautībai, ziņkārei. Pēc kāda laika sarūgtinātajā cilvēkā nav palikusi neviena paša vēlēšanās. Viņš vairs nevēlas ne dzīvot,ne mirt, lūk, kur problēma. ”

“Cilvēks, kas ir hroniski slims ar rūgtumu, šo vainu pamana tikai reizi nedēļā, svētdienas pēcpusdienās. Palicis bez darba vai ierastās rutīnas, kas atvieglo slimības simptomus, viņš sajūt, ka kaut kas nogājis pavisam greizi, tik ļoti, ka šo nebeidzamo pēcpusdienu rāmums viņam liekas īsta elle, un pār viņu karājas nepārejoša aizkaitinājuma griezīgais zobens.
Taču jaunā darba nedēļa būs klāt, un sarūgtinātais acumirklī aizmirsīs visus simptomus, draudzīgi kopā ar citiem šķendēsies, ka viņam nekad nav bijis laika krietni atpūsties un ka nedēļas nogales paskrien nepiedodami ātri.”

“Veronika bija lieliski sapratusi, ko doktors Igors gribēja pateikt. Gluži tāpat viņa saprata, ka dzīvē viņai vienmēr bija gana mīlestības, sirsnības un aizstāvības, bet vienmēr pietrūcis kāda sīkuma, lai to visu pārvērstu svētībā: viņai vajadzēja atļauties būt mazliet trakai.
Vecāki, protams, būtu mīlējuši viņu jebkurā gadījumā, bet viņa baidījās – baidījās tos ievainot, atzīdamās savos sapņos. Šie sapņi dusēja dziļi viņas atmiņas dzīlēs un tikai reizumis atmodās kāda koncerta laikā vai klausoties brīnišķīgu skaņuplati. Un tieši šajos retajos atmodas brīžos sabrukuma sajūta bija tik spēcīga, ka viņa steigšus lika sapņiem atkal iemigt.
Veronika jau kopš agras bērnības zināja, ka viņas patiesais aicinājums ir – kļūt par pianisti!
Viņa to saprata jau pirmās klavierstundas laikā divpadsmit gadu vecumā. Arī skolotājs pamanīja viņas talantu un centās iedrošināt kļūt par profesionāli. Bet, kad viņa – pēc uzvaras kādā konkursā – atzinās mātei, ka labprāt visu mestu pie malas, lai tikai varētu spēlēt klavieres, māte, veltījusi meitai izjustu skatienu, teica:
- Mūsdienās ar klavieru spēlēšanu iztikai nenopelnīsi, mīļā”

“Patiesībā neviens no mums nedrīkstētu ļauties pieradumam, Eduard. Paskaties uz mani! Es jau atkal sāku priecāties par sauli, kalniem, par sadzīves problēmām – es pat sāku atzīt, ka mana tukšā dzīve ir mana, nevis kāda cita vaina. Es atkal gribu redzēt Ļubļanas galveno laukumu, izjust mīlestību un naidu, izmisumu un garlaicību, visus šos muļķīgos un vienkāršos sīkumus, kas veido ikdienas dzīvi, bet kas sagādā prieku tavai esībai. Ja kādu dienu es aiziešu no šejienes, noteikti atļaušos būt mazliet traka, jo tādi ir visi – un vistrakākie ir tie, kas nezina, ka viņi ir traki, un turpina klausīt tam, ko saka citi.”

Paulu Koelju - Veronika grib mirt #5


“Jo laimīgāks cilvēks varētu būt, jo nelaimīgāks viņš ir.”

“Indiāņi uzskata, ka slepkava pats ir vainīgs, nevis sabiedrība, nevis vecāki, nevis viņa senči. Vai japānis darīs sev galu tāpēc, ka viņa dēls lieto narkotikas vai ielās šauj uz cilvēkiem? Atbilde ir tā pati: nē! Tomēr mēs visi zinām, ka japānis var izdarīt pašnāvību uz līdzenas vietas. Reiz es lasīju, ka japānis izdarījis harikiri nenoliktu universitātes eksāmenu dēļ.”

“ - tātad mums ir rīta kafija, pusdienas un vakariņas. Mēs katru dienu ceļamies noteiktā laikā un reizi nedēļā atpūšamies. Ziemassvētki ir tāpēc, lai mēs varētu pasniegt cits citam dāvanas, Lieldienas – tāpēc, lai trīsdienas pavadītu pie ezera. Nez, ko kundze teiktu, ja viņas vīru pēksņi sagrābtu neprātīga kaisle un, paklausījis impulsam, viņš vēlētos mīlēties dzīvojamā istabā?
“Par ko īsti šis kungs runā? Es atnācu apraudzīt meitu!”
-Tas būtu bēdīgi, - viņa ļoti uzmanīgi teica, cerēdama, ka izvēlējusies īstos vārdus.
-Lieliski! - doktors Igors gluži vai palēcās. - Mīlas priekiem domāta guļamistaba. Mīlējoties citur, mēs rādītu sliktu piemēru un veicinātu anarhijas izplatīšanos.”

“Pēc nedēļas pārtraukuma bija parādījusies saule – bet viņa to jau paredzēja pagājušajā naktī, kamēr viņa spēlēja klavieres, to bija pastāstījis mēness.”

“Tikko viņa tā nodomāja, krūtīs iedūra asa sāpe un notirpa roka. Viss acu priekšā sagriezās: sirdslēkme!
Meiteni pārņēma kaut kas līdzīgs eiforijai, it kā nāve steigtos atbrīvot viņu no nāves bailēm. Viss! Beidzot viss bija galā! Jā, viņa vēl juta sāpes, bet kas bija piecas minūtes agonijas salīdzinājumā ar mūžīgu mieru? Tagad viņas vienīgais pienākums bija aizvērt acis: Veronika nevarēja ciest, ka filmās mirušie gulēja plaši ieplestiem redzokļiem.

Taču sirdslēkme izrādījās mazliet savādāka, nekā viņa bija iedomājusies; elpa kļuva smaga un apgrūtināta, un Veronika ar šausmām nodomāja, ka tūlīt piedzīvos to, no kā visvairāk baidījās: nosmakšanu. Viņa mira tā, it kā būtu aprakta dzīva vai piepeši iegremdēta pašā jūras dibenā.

Viņa paklupa, krita, sajuta spēcīgu triecienu sejā, tomēr visiem spēkiem turpināja cīnīties pēc elpas – taču gaiss viņā neiekļuva. Vissliktākais, ka arī nāve kavējās. Veronika pilnībā apzinājās, kas notiek, viņa joprojām atšķīra krāsas un formas, bet nespēja saklausīt, ko saka citi, - klaigas un vaimanas likās ļoti, ļoti tālas, it kā nāktu no citas pasaules. Bet citādi viss bija tikpat reāls kā agrāk, gluži vienkārši gaiss neiekļuva viņas plaušās, gaiss nepakļāvās viņas plaušu un muskuļu prasībām; viņa joprojām nebija zaudējusi samaņu.

Veronika juta, ka viņu pagriež uz sāniem, bet viņa bija zaudējusi kontroli pār acu kustībām – viss viņas priekšā ņirbēja, acis sūtīja smadzenēm simtiem dažādu attēlu, un smakšanas sajūta mijās ar pilnīgu vizuālu jucekli.

Vēl pēc brīža arī šie tēli izgaisa kaut kur tālē, un, kad agonija bija sasniegusi savu augstāko punktu, viņas plaušās beidzot ielauzās gaiss – ar tik stindzinošu troksni, ka ikviens zālē no bailēm sastinga.”

“Mēs joprojām precīzi nezinām, kas notiek vājprāta pasaulē; šajā nozarē viss ir jauns, trīs mēnešu laikā iepriekšējās metodes jau ir novecojušas. Šizofrēniķis ir cilvēks, kuram jau piemīt dabiska tendence atsvešināties no šīs pasaules, līdz kādu dienu – nopietnu vai nejaušu apstākļu ietekmē, to nosaka katrs konkrētais gadījums – viņš nolemj radīt pats savu īstenību. Viņš var sasniegt pilnīgu atsvešinātības stāvokli – mēs to saucam par katatoniju -, bet var arī atlabt un atsākt strādāt, dzīvot, tā sakot, gandrīz pilnvērtīgu dzīvi. Viss atkarīgs no viena nosacījuma: no apkārtējās vides.
- Radīt pašam savu īstenību, - Veronika atkārtoja. - Bet kas ir īstenība?
- Tas, par ko vairākums domā: tā tam jābūt. Un šī īstenība, iespējams, nebūt nav pati labākā vai loģiskākā, bet tā atbilst kolektīva vēlmēm. Vai redzi, kas man apsiets ap kaklu?
- Jūs domājat kaklasaiti?
- Pareizi. Tava atbilde ir loģiska, atbilstoša pilnīgi normāla cilvēka domu gaitai: kaklasaite! Turpretim vājprātīgais sacītu, ka man ap kaklu ir smieklīgs, nekam nederīgs krāsainas drēves gabals, nez kādēļ sasiets apbrīnojami sarežģīti, un ka tas galu galā traucē galvas kustināšanu un apgrūtina gaisa nokļūšanu plaušās. Ventilatora tuvumā man jābūt ļoti uzmanīgam, jo šis drēbes gabals var mani nožņaugt.
Ja vājprātīgais man jautātu, kādam nolūkam kaklasaite domāta, es neko prātīgu nevarētu atbildēt. Tā vairs nav pat dekoratīva, mūsdienās kaklasaite simbolizē verdzību, varu, savrupību. Vienīgais labums no kaklasaites ir atvieglojuma sajūta, kas rodas, līdzko esi to noņēmis un iemetis kaktā: mēs jūtamies brīvi, tikai nav zināms, no kā.
Taču vai šī atvieglojuma sajūta attaisno kaklasaites eksistenci? Nē. Un tomēr, ja jautāšu trakajam un normālajam: tas tas ir? = veselais cilvēks vienalga atbildēs: kaklasaite. Un nav svarīgi, kurš atbild precīzāk, - svarīgi, kuram ir taisnība.”

Paulu Koelju - Veronika grib mirt #4


“Kāpēc daži cilvēki tik ļoti cenšas pretoties dzīves dabiskajai kārtībai – cīnīties par izdzīvošanu vienalga kādos apstākļos?
 -Tieši tāpēs jau es raudāju, - Veronika atbildēja. - Kad es iedzēru miegazāles, gribēju nogalināt kādu, ko ienīdu. Es neko nezināju par citām Veronikām, kas dzīvo manī, par tām Veronikām, kuras es varētu mīlēt.
-Kas liek cilvēkam ienīst pašam sevi?
-Varbūt gļēvulība. Vai arī mūžīgas bailes būt nepareizai, bailes, ka nespēsi izdarīt to, ko citi no tevis gaida. Vēl pirms dažām minūtēm es biju laimīga, biju aizmirsusi par drīzo nāvi, bet piepeši atcerējos, kur esmu un kas ar mani notiek, - un pārbijos.”

“Viņa prata pieveikt sīkus trūkumus, bet neizbēgami cieta sakāvi, kad nācās saskarties ar kaut ko nozīmīgu un fundamentālu. Brīžos, kad izmisīgi alka pēc kompānijas, Veronika braši izlikās par neatkarīgu sievieti. Kur vien viņs parādījās, visi tūlīt pievērsa tai skatienu, bet naktis viņa gandrīz vienmēr pavadīja viena, klosterī lūrēdama televizorām pat nepievēršot uzmanību programmai. Draugu priekšā viņa centās izlikties par sievieti, kuru ir vērts apskaust, un lielāko daļu enerģijas iztērēja, uzturot atbilstošā līmenī tēlu, ko pati bija radījusi.
Tieši tāpēc viņai vienmēr pietrūka spēka būt pašai – cilvēkam, kas, tāpat kā jebkurš, nespēj būt laimīgs bez citiem. Taču šie citi bija tik sarežģītas būtnes! Viņu rīcība nebija paredzama, viņi cēla ap sevi aizsardzības viļņus, viņi uzvedās gluži kā viņa, censdamās izlikties vienaldzīgi pret visu pasauli. Tikko kāds pēkšņi kļuva atklātāks, no viņa tūdaļ novērsās vai lika tam ciest, uzspiežot zemākas kārtas vai “antiņa” zīmogu.”

“Viņa ārstējās psihiatriskajā slimnīcā un drīkstēja ļauties tām sajūtām, kuras cilvēki parasti slēpa no sevis. Jo mēs visi esam audzināti tikai mīlēt, pieņemt, mēģināt atrast izeju, izvairīties no sarežģījumiem. Veronika ienīda visu, bet galvenokārt viņa ienīda savu agrāko dzīvesveidu – tas bija liedzis atklāt simtiem citu Veroniku, kas mitinājās viņā un bija interesantas, trakas, ziņkārīgas, drošsirdīgas un bezkaunīgas.”

“Pēc brīža viņā atgriezās dziļš miers, un Veronika atkal paskatījās zvaigžņotajās debesīs, kur joprojām spīdēja viņas iemīļotais jauna mēness sirpis, pieliedams atpūtas zāli ar maigu gaismu. Atkal viņu pārņēma sajūta, ka bezgalība un mūžība staigā roku rokā, un vajadzēja uzlūkot tikai vienu no tiem – piemēram, Visumu bez gala un malas -, lai tūlīt nomanītu otra klātbūtni – laiku, kas nekad nebeidzas, kas nekad nepaiet, kas vienmēr paliek tagadnē, kur nobēdzināti visi dzīves noslēpumi. Ceļā no palātas uz zāli viņā bija kūsājis naids, tik spēcīgs un blīvs, ka tagad viņas sirdī nebija atlicis ne kripatiņas ļaunuma. Beidzot gadu gados dvēselē uzkrātās negatīvās emocijas bija izkļuvušas virspusē. Viņa tās bija izbaudījusi līdz mielēm, un tagad tās vairs nebija vajadzīgas – lai iet, lai atstāj viņu!”

“Veronika sēdēja klusumā, baudīdama tagadnes mirkli un ļaudama mīlestībai aizņemt tukšo vietu, ko bija atstājis naids. Nojautusi, ka īstais brīdis ir klāt, viņa paskatījās uz mēnesi un nospēlēja par godu tam sonāti. Viņai šķita, ka mēness klausās un jūtas lepns un ka zvaigznes ir mazliet greizsirdīgas par to. Pēc tam viņa spēlēja īpašu mūziku zvaigznēm, dārzam un kalniem, kurus gan tumsā nevarēja redzēt, bet viņa zināja, ka tie tur ir.”

“Viņš arī bija dabūjis īpašnieku atļauju kādas slimnieku grupiņas, kas sevi dēvēja par Brālību, palikšanai dzienīcā. Slimnīcas akcionāri pieļāva – ievērojiet šo vārdu pieļāva, nevis veicināja! - pacientu ilgāku uzturēšanos slimnīcā, nekā tas bija nepieciešams. Savu rīcību viņi pamatoja ar humāniem apsvērumiem par to, ka nesen atlabušajiem jādod iespēja pašiem izlemt, kad būtu īstais brīdis atgriezties pasaulē, un, lūk, nodibinājās itin prāva cilvēku grupiņs, kas palika Viletē kā īpašā viesnīcā vai klubā, kur pulcējas vienādu uzskatu pārstāvji. Tādā veidā doktors Igors panāca, ka trakie un veselie uzturas vienā noslēgtā vidē, kas pēdējiem ļāva labvēlīgi ietekmēt pirmos. Lai novērstu deģenerācijas iespēju, proti, lai trakie negatīvi neietekmētu veselos, ikvienam Brālības loceklim bija noteikts vismaz vienreiz dienā atstāt dziednīcu.”